Kā savā uzrunā uzsvēra Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktore Ieva Jāgere, precīzijas medicīna ir nākotnes veselības aprūpes pamats: “Precīzijas medicīna balstās uz individualizētu pieeju, kur ģenētiskie un molekulārie dati palīdz nodrošināt katram pacientam tieši viņam vispiemērotāko ārstēšanu. Tā nav tikai zinātne – tā ir iespēja veidot veselīgāku sabiedrību un stiprāku ekonomiku.”

Forumā piedalījās eksperti no ASV, Rietumeiropas, Skandināvijas un Baltijas valstīm, tostarp Dr. Lu Vanga (St. Jude Children’s Research Hospital, ASV), kas dalījās pieredzē par personalizētām pieejām bērnu onkoloģijā. Tāpat uzsākta sadarbība ar Starptautisko Āzijas Vēža un hronisko slimību skrīninga tīklu (International Asian Cancer and Chronic Disease Screening Network).

Sakārtota veselības datu vide – priekšnoteikums attīstībai

Kā ziņots, Precīzijas medicīnas tīklošanās forums šogad iezīmē arī sadarbības paplašināšanu ar vadošajiem Eiropas zinātnes centriem. Lai šos projektus īstenotu, ir svarīgi panākt veselības datu vides sakārtošanu. Šobrīd Saeimā izskatīšanā ir Biobanku likums, kas tradicionāli ir viens no PMNET prioritārajiem jautājumiem.

Paneļdiskusijā “Biobanku loma precīzijas medicīnā” dalībnieki pārrunāja arī virkni būtisku jautājumu par Latvijas ieguvumiem no Biobanku likuma pieņemšanas, tā nozīmi inovāciju un pētījumu attīstībā, datu integrēšanas iespējām e-veselībā, nepieciešamajiem finansējuma risinājumiem un atbalsta mehānismiem, kā arī par to, kā biobanku regulējums varētu palīdzēt medicīnā, profilaksē un skrīningā. Tika aplūkots, ka biobanku un to paraugsaistīto datu kopu attīstīšana nesniegs pēkšņu paātrinājumu, tomēr tā liks būtisku pamatu turpmākajā zinātnes un medicīnas attīstībā, kuras ieguvēji būs visa sabiedrība, jo īpaši nākamās paaudzes.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka ne būtisku iebildumu, ne pretinieku topošajam biobanku regulējumam nav – tā sasniegšana ir iespējama drīzumā. Kā viens no visnepieciešamākajiem soļiem turpmākajā biobanku attīstībā tika atzīta sabiedrības iesaiste, kā arī pasākumi un finansējums tās veicināšanai.

Sadarbības memorandi pētniecības un ārstniecības uzlabošanai

Tradicionāli Precīzijas medicīnas tīklošanās foruma ietvaros tiek parakstīti vairāki nozīmīgi sadarbības memorandi ar mērķi padarīt pacientiem pieejamākas jaunākās terapijas un uzlabot veselības datu izmantošanas iespējas.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU), SIA “Mikrotīkls” un Mākslīgā intelekta centrs parakstīja sadarbības memorandu par Mākslīgā intelekta datu centra izveidi agrīnai vēža diagnostikai un biomedicīnas pētniecībai.

Ar SIA “Mikrotīkls” ziedojuma atbalstu RTU Augstas veiktspējas skaitļošanas centrā līdz šā gada beigām tiks izveidots mākslīgā intelekta  datu serveris, kas būs pieejams   un citiem pētniecības centriem, nodrošinot jaudīgu infrastruktūru datu analīzei un mākslīgā intelekta risinājumiem. Biobanku un biomolekulāro resursu pētniecības infrastruktūras – Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcija (BBMRI-ERIC) partnerības harta parakstīta starp Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru (BMC) un Bērnu slimnīcu, nodrošinot Bērnu slimnīcai pilnvērtīgu iesaisti Latvijas Nacionālajā Biobanku tīklā.

Uzsākta arī Bērnu slimnīcas sadarbība ar Sv. Jūda slimnīcu (St. Jude Children’s Research Hospital, ASV) – parakstīts memorands par sadarbību bērnu onkoloģijas un retu slimību jomā. Vizītes laikā Dr. Lu Vanga (Lu Wang)  tikās ar Bērnu slimnīcas  speciālistiem, lasīja lekciju par molekulārās patoloģijas metodēm un piedalījās pediatrijas jomas paneļdiskusijās.

ELIXIR nacionālā vienošanās apliecina partneru – RSU, LU, BMC un BKUS – apņemšanos stiprināt sadarbību dzīvības zinātņu, bioinformātikas un sistēmbioloģijas jomā, attīstot Latvijas ELIXIR infrastruktūru (ELIXIR-LV).
Vienošanās nosaka mērķi veicināt atvērtu, reproducējamu un kvalitatīvu zinātni, pētniecības datu un programmatūras pārvaldību atbilstoši FAIR principiem, vienlaikus ievērojot augstus ētikas, juridiskos un tehniskos standartus, saskaņā ar ELIXIR misiju un stratēģisko virzību.

Latvijas nacionālā vienošanās par dalību EATRIS Eiropas pētniecības infrastruktūras konsorcijā (ERIC) apliecina partneru apņemšanos attīstīt translācijas medicīnu Latvijā, stiprinot EATRIS-LV infrastruktūru, veicinot zinātnisko izcilību un jaunu diagnostikas un terapijas risinājumu ieviešanu praksē, ievērojot ētikas un normatīvās prasības.

BBMRI-ERIC partenrības harta apliecina organizācijas vēlmi līdzdarboties BBMRI-ERIC un apliecina gatavību sekot šīs organizācijas noteiktajām labās prakses vadlīnijām. Līdz šim BBMRI-ERIC partnerības harta ir noslēgta starp  Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņu Universitāti. PMNET formuma ietvaros šo hartu parakstīja arī Bērnu Klīniskās Universitātes Slimnīca tādējādi kļūstot par Latvijas Biobanku Tīkla partnerorganizāciju.

Inovācijas veselības aprūpes nākotnei

10. oktobrī noslēdzās veselības aprūpes inovāciju hakatons i-Days 2025, kurā pirmo vietu ieguva RSU studentu komanda “VitaEase” ar risinājumu – sensoru ar mikroadatu, kas, savienojumā ar pacienta viedierīci, uzrauga sirdsdarbību un svarīgākos veselības rādītājus pēc operācijām. Komanda jau novembrī dosies uz Eiropas finālu Parīzē. Hakatonu organizēja  RSU sadarbībā ar EIT Health.

Foruma partneru sesijā tika prezentēta ilgtermiņa pētniecības platforma BioPhoT, kuras mērķis līdz 2032. gadam ir izstrādāt vismaz 35 jaunas tehnoloģijas, no kurām vairāk nekā puse tiks attīstītas līdz validācijai un četras – līdz komercializācijai. Platformas koordinators Osvalds Pugovičs uzsvēra: “BioPhoT – jauns inovāciju attīstības formāts, kas stiprinās Latvijas konkurētspēju augsto tehnoloģiju jomā.

“Pacientu balsij jābūt skaļākai”

Foruma laikā īpaša uzmanība tika veltīta pacientu organizāciju iesaistei. Reto slimību alianses pārstāvji stiprināja pacientu tīklu sadarbību, pārrunājot veiksmīgakās tīklošanās stratēģijas un pasākumu formātus. Kā pēc paneļdiskusijas “Kā stiprināt pacientu organizācijas un veicināt to iesaisti pētniecības un inovāciju projektos?” atzina  moderatore Marta Augucēviča : “.. atklāta un regulāra komunikācija starp pacientiem, ārstiem un pētniekiem ir atslēga visam – tikai sarunājoties mēs varam veidot patiesi jēgpilnu sadarbību un ilgtspējīgus risinājumus arī zinātnē.” Savukārt Sanita Siņica uzsvēra, ka “reto slimību pacientu balsij precīzijas medicīnas jomā jābūt skaļākai,” tāpēc viņa jau trešo gadu darbojas arī organizatoru pamatsastāvā.  Tika pārrunāta arī donoru iesaiste Biobanku attīstībā. 

“Ja mans DNS vai asins piliens var palīdzēt man, maniem tuviniekiem un daudziem citiem labāk izprast slimību cēloņus un attīstību, es izvēlos dot – jo zinātne viena nevar virzīties uz priekšu,” sacīja Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis.

Par forumu

PMNET forums apliecina, ka Latvija kļūst par reģionālu sadarbības centru precīzijas medicīnā, apvienojot zinātni, veselības aprūpi un uzņēmējdarbību. Nākamais PMNET forums notiks 2026. gada 8.–9. oktobrī Rīgā.

Forumu organizē Bērnu slimnīcas fonds, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Bērnu onkoloģijas fonds, Ekonomikas ministrija, Veselības ministrija, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, kā arī vairākas pacientu organizācijas, sadarbojoties ar Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centru, Amerikas Tirdzniecības palātu Latvijā, Latvijas Universitāti, Rīgas Tehnisko universitāti, Rīgas Austrumu klīnisko universitātes slimnīcu un Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu.

Plašāka informācija par foruma programmu un runātājiem pieejama vietnē www.pmnetforum.com. Aicinām sekot foruma aktualitātei un norisei arī sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, izmantojot mirkļbirkas #PMNET2025 #PrecisionMedicine #PMNETforum #NextGenEU #missionLatvia #EUFunds #EUinmyregion #InvestEU #LIAA

Pasākumu atbalsta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Projekts “Pilnvērtīga inovāciju sistēmas pārvaldības modeļa izstrāde un tā nepārtraukta darbināšana” tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda līdzekļiem. Paustie uzskati un viedokļi ir tikai autora(-u) uzskati un viedokļi un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Komisijas uzskatus un viedokļus. Par tiem nav atbildīga ne Eiropas Savienība, ne Eiropas Komisija.

Par Atveseļošanas fondu

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara.